Kad sāku uzņemt viesus Olimpisko spēļu laikā, man nebija augstu mērķu. Es domāju: "Nu, varbūt es nopelnīšu pietiekami, lai apmaksātu kādu ceļojumu vai mājokļa apkuri."

Kad sāku uzņemt viesus, es apjautu, ka mana pasaule pēkšņi kļūst lielāka. Man tas patīk. Esmu tāds kā Londonas vēstnieks, jo ļoti labi pazīstu pilsētu un varu parādīt cilvēkiem lietas, par kurām viņi neuzzinātu ceļvežos. Es varu cilvēkiem palīdzēt. Cilvēkiem es rūpu.

Nemaz nesatraucieties par savu mājokli un baudiet procesu.

Tas ir absolūti izšķiroši. Man patīk, ka man ir šī iespēja saņemt atbalstu un palīdzību. Man to nekad nav nācies izmantot. Man ir bijuši fantastiski viesi – es esmu viņiem izrādījis uzticību, un viņi man ir atbildējuši ar to pašu. Taču tam pamatā ir bijusi Garantija saimniekiem.

Jā, neizmērāmi. Man ir bijusi iespēja trīs gadus Morlijas Mākslas koledžā apgūt tekstila mākslu. Es izmantoju katru iespēju šūt, izšūt, kaut ko radīt un likt lietā rokas. Man ir bijusi iespēja ceļot. Viesu uzņemšana man ir ļāvusi nopelnīt virtuves remontam un citiem uzlabojumiem.

Es iemācījos tik ļoti nepieķerties dažādiem sīkumiem.