Kopš mēs pirms kādiem 11 gadiem nopirkām māju, mums vienmēr ir bijuši īrnieki. Tā ir daļa no mūsu dzīvesveida, jo īpaši tāpēc, ka mums ir lieka guļamistaba, ko mēs reti izmantojam. Līdz šim viesu uzņemšana ir bijusi ļoti patīkama. Galvenais ir plašās pasaules ienešana mūsu mājoklī. Tas ir arī labs veids, kā maksimāli izmantot mūsu īpašumu – māju.

Ja es viesu ierašanās brīdī vēl strādāju, viesus parasti sagaida mana meita. Viņai tas ļoti patīk, un viņa to uzskata par sava veida darbiņu. Tas ir labs pirmais iespaids mūsu viesiem, jo tad viņi pilnībā apzinās, ka šis ir ģimenes mājoklis.

Bērni reizēm ieminas: "Ā, jums būtu jāaiziet uz to restorānu. Jums būtu jāaiziet uz to kafejnīcu. Jums noteikti jāpagaršo tas burgers." Vairums viesu to patiešām novērtē. Viņi jūtas gaidīti, un viņi jūtas nobaudījuši Dienvidlondonas dzīves garšu.

Es gādāju, lai mūsu virtuve būtu nevainojami tīra (ar diviem bērniem tas nav viegli), un rūpējos, lai priekšpagalms būtu kārtīgs un mājīgs.

Mēs pērkam vietējos produktus, iepērkamies zemnieku tirdziņos un ēdam labus, svaigus bioloģiskos produktus, ko mēs, iespējams, nevarētu atļauties, ja neuzņemtu viesus ar Airbnb.

Tas ir ļoti svarīgi, jo mums ir divi bērni. Mums ir dažādas aktivitātes, mēs esam aizņemti, un dažkārt vēlamies paturēt mājokli tikai savā rīcībā. Lieliski, ka mums ir iespēja pašiem izlemt, kad vēlamies uzņemt viesus.

Viesi to parasti novērtē un saprot – veicot rezervāciju, aprakstā minēts, ka šis ir ģimenes mājoklis. Un, ja viesi labprāt runājas ar bērniem, vēl jo labāk. Parasti tas nozīmē, ka dažreiz mēs visi kopā virtuvē izdzeram tasi tējas. Mēs apspriežam savu dienu, un tad katrs turpina savu darāmo. Tas ir jauks saziņas brīdis.