Patrīcijas seja manāmi atplaukst, kad viņa stāsta par savu bērnību, rotaļājoties ar citiem bērniem Naukalpanas kalnos – zaļā, mežainā, savvaļas dzīvnieku un alu pārpilnā un upju un kanjonu veidotā reģionā uz rietumiem no Mehiko. Tagad viņa ar lepnumu vada ekskursijas un uzņem viesus Naukalpanas daļā, kas ir vienlaikus saglabāta un pamatīgi mainījusies, kļūstot par sirreālu kopienu un sapņainu veltījumu Meksikas mākslai un kultūrai. "Man patīk rādīt šo vietu citiem, jo es ar to lepojos," saka Patrīcija. "Es nevēlos to paturēt tikai sev vai saviem kaimiņiem. Es domāju, ka to katram ir vērts apskatīt, sajust un izdzīvot." Vēlme atklāt savu mīļāko pasaules nostūri citiem vieno daudzus Airbnb saimniekus. Tomēr tikai nedaudzi var piedāvāt tik neaizmirstami skaistu vietu kā Patrīcijas Kecalkoatla midzenis. Šis eksotiskais parks un dzīvokļu komplekss, kas nosaukts acteku dieva – pa pusei putna, pa pusei čūskas – vārdā, ir iebūvēts milzīgā, sīki rotātā un spilgti krāsotā skulptūrā, kas kā čūska caurvij apkārtējo ainavu. Šī meistardarba autors ir Havjērs Senosjēns – meksikāņu arhitekts un šī skaistā "organiskās arhitektūras" stila pionieris. Patrīcijas mājoklis ir viens no 10 kompleksā esošajiem, un vienīgais, kas pieejams Airbnb. Tas ir plašs piecistabu dzīvoklis čūskas vēderā ar noapaļotiem logiem, izliektiem griestiem un citiem neierastiem arhitektūras elementiem. Modernais dizains un dekorācijas mājoklim piešķir gaisīgu atmosfēru, kas pārsteidzoši labi iederas neskartajā apkārtnē.

Domu kļūt par pilna laika saimnieci Patrīcijai ieteica viena no viņas māsām, kura iepriekš bija ar Airbnb uzņēmusi viesus savā mājā. Tas sakrita ar Patrīcijas vēlmi pamest Mehiko valdošo burzmu un haosu un iekārtoties uz dzīvi zaļākā un mierīgākā vietā. Kopš 2015. gada viņa no visas sirds iejūtas savā jaunajā lomā. Patrīcija parasti sagaida viesus pati un ieved viņus savā mājoklī pa atvērumu čūskas sānos. Viņu sajūsmina skaņas, ko viesi pārsteigumā izdveš dažādās valodās, pamazām iepazīstot apkārtni – no "oho!" un "ū..." līdz pat "ū-la-lā!". "Lai gan viņi ir redzējuši bildes, viņus vienmēr pārsteidz ēkas izmērs un apkārt esošā daba, klusums un miers, ko viņi izbaudīs," viņa saka. Patrīcija ar prieku izrāda viesiem savu īpašumu. Un daudziem šī ekskursija kļūst par vienu no spilgtākajiem iespaidiem no Kecalkoatla midzenī pavadītā laika. Ja vien viesi to vēlas, ekskursija viegli var pārvērsties 3-4 stundas ilgā piedzīvojumā. Gandrīz 16 hektārus plašajā īpašumā, kas daļēji ir sakopts un daļēji saglabāts neskartā stāvoklī, ir daudz, ko redzēt. Un Patrīcija apzināti nesteidzas. Viņa norāda uz čūskas muti, kas izbūvēta ap dabisku alu, aicina viesus pamanīt dažādos ziedus un kokus un ievērot lapu spilgtās krāsas, meža skaņas un daudzveidīgās tekstūras – kā dabiskās, tā cilvēka radītās. "Dažreiz es viesus aicinu ar basām kājām pastaigāties pa zāli un izjust apkārtējo telpu," viņa saka.

Katrā ekskursijā viņa stāsta par uičoliem – Meksikas vidienes kalnu pirmiedzīvotājiem, kuri ir pazīstami ar savām krāsainajām rotaslietām un pērlīšu mākslu. "Čūskas galva ir veidota, stipri ietekmējoties no uičolu kultūras," saka Patrīcija. Uičolu māksla iedvesmojusi čūskas galvā, acīs un zobos inkrustētos krāsainos keramikas lokus un daudzas citas Senosjēna fantastiskajā ēkā iestrādātās detaļas. "Viena no lietām, ko mēs gribējām šeit iemūžināt, ir Meksikas krāsa," piebilst Patrīcija. Patrīcija viesiem stāsta arī par īpašumā augošajiem ārstnieciskajiem augiem un to, kā tos lietojuši uičoli un citi. Ja viņa jūt, ka viesiem tas varētu patikt, viņa mēdz ekskursijas beigās aicināt viņus piedalīties kopīgā meditācijā. Viņas galvenā motivācija ir vēlme pastāstīt citiem par Meksikas mākslu, kultūru un dabas skaistumu, daloties kopīgos piedzīvojumos un veidojot cilvēcisku saikni. "Esmu sapratusi, ka, lai gan mani viesi var būt no Ķīnas, Meksikas, Spānijas, Austrālijas vai jebkuras citas vietas, mums visiem ir jūtas, mēs visi mīlam, mēs visi esam cilvēki," viņa saka. Viņa piebilst, ka cilvēki var izskatīties atšķirīgi, "taču iekšpusē mēs esam ļoti līdzīgi." Viņa cer, ka viesi pēc iedziļināšanās dabā un meksikāņu kultūrā un Kecalkoatla midzenī pavadītā laika dosies prom jau ar nedaudz citu skatījumu. "Man viesu uzņemšanā un kopīgā laika pavadīšanā visvairāk patīk tas, ka viesiem tas ir ne tikai ceļojums – viņiem tas ir vesels piedzīvojums, turklāt ļoti nozīmīgs," viņa saka. "Atvaļinājums ir kā pauze, un es vēlos pavadīt šo pauzi ar viņiem kopā, lai sniegtu viņiem iespēju doties dziļāk sevī un atklāt, ko viņi vēlas un kas viņi patiesībā ir."