Novēršot viesuļvētras sekas, svešinieki kļūst par varoņiem

Oldforta ir idilliska mazpilsēta pie Blūridžu kalniem Ziemeļkarolīnā. Parastā dienā šeit zem segtiem tiltiem burbuļo strauts, bet riteņbraucēji un kājāmgājēji dodas izpētīt tuvējo Pisgas nacionālo mežu.

"Ja šeit dzīvojat jau ilgu laiku, pat pa ceļam uz veikalu satiksiet vismaz 20 pazīstamu cilvēku," stāstīja Melisa, kura šeit dzīvojusi visu mūžu un pazīst teju visus pilsētas iedzīvotājus.

2024. gada 26. septembrī viesuļvētrā Helēna trīs dienu laikā nokrišņu līmenis sasniedza teju 40 cm. Mazie strautiņi pārvērtās mežonīgās upēs, kas izskaloja ēku pamatus un ar visām saknēm izrāva kokus, kas te bija auguši paaudžu paaudzēs. No kalnu nogāzēm vēlās dubļu šļūdoņi, kas apraka automašīnas, izpostīja elektrības un mobilo sakaru torņus, kā arī citu no citas izolēja veselas apkaimes un kaimiņus.

"To sajūtu patiešām nevar aprakstīt – vienā acumirklī visa pasaule mainījās," sacīja Melisa.

Kā jau Oldfortā ierasts, visa kopiena nekavējoties iesaistījās. "Visi šeit brauc ar Gator vai Mule automašīnām, tāpēc jau 30 minūšu laikā bija sapulcējušies cilvēki, kuri ar motorzāģiem un citiem instrumentiem mēģināja novērst šķēršļus."

Melisa jau astoņus gadus uzņem viesus ar Airbnb. Šajā apkaimē ir trīs mājokļi, kas viņai pieder un ko viņa pārvalda: viens Oldfortā, viens Ešvilā un viens Blekmauntinā. "Man patīk dzīve Ziemeļkarolīnas rietumos, un esmu īpaši laimīga, kad varu palīdzēt cilvēkiem justies pēc iespējas ērtāk – neatkarīgi no tā, vai viņi ir ieradušies atvaļinājumā vai palīdz mūsu kopienai atkal nostāties uz kājām."

Melisa kopš viesuļvētras ir piedāvājusi savus mājokļus Airbnb.org platformā 24 brīvprātīgo grupām un 13 ģimenēm, kuras viesuļvētras dēļ bija spiestas pamest mājas.

"Katru dienu kādas baznīcas vai bezpeļņas organizācijas pārstāvji pavēsta, ka ieradīsies ar pietiekami daudz pārtikas 2000 cilvēku," viņa stāstīja. "Daudzi joprojām ir bez elektroenerģijas vai darba."

Amanda, brīvprātīgā no Džeimstaunas, Ziemeļkarolīnas, ieradās Melisas Airbnb mājoklī ar prāviem krājumiem autiņbiksīšu, piena maisījuma un neatliekamās palīdzības piederumu, kas noderētu citiem. Sākotnējais plāns bija uzturēties vienu nakti, taču drīz pēc tam misijā iesaistījās visa ģimene. Nākamajos braucienos Amanda atveda bērnus, 13 gadus veco Evisu un 10 gadus veco Brigsu, un viņi Melisas īres mājokli pārveidoja par palīdzības centru.

Ir pagājuši trīs mēneši pēc viesuļvētras Helēna, bet Oldforta joprojām atgūstas. Tomēr, neskatoties uz grūtībām, Melisas īpašumi joprojām ir kā cerību saliņa, kurā patvērumu un kopienu rod tie, kuri palīdz atjaunot viņas mīļoto dzimto pilsētu.

"Mēs varējām uzņemt vairākus vietējos iedzīvotājus, kuri zaudēja savas mājas, kā arī citus, kuriem nebija elektrības, ūdens un interneta, – mums pat izdevās pieslēgt Starlink internetu, kas bija ļoti noderīgs. Un, protams, uzņēmām arī daudz brīvprātīgo, kuri ieradās palīgos no citiem štatiem."

Bērni iesaistījās palīdzības sniegšanā. Eivisa maltīšu piegādēm pievienoja iedrošinošas zīmītes, bet Brigss tika atzīsts par ziedojumu centra "mēneša goda darbinieku", jo sasveicinājās ar katru, kurš tajā ieradās ar automašīnu. "Nekad neesmu redzējusi viņu tik smagi strādājam," atcerējās Amanda. "Tas bija izšķirošs brīdis."

Katra diena bija smaga darba piepildīta. "Mēs cēlāmies rītausmā. Tiklīdz uzausa gaisma, mēs sākām darboties un reizēm veicām piegādes līdz pat plkst. 21:00," sacīja Melisa.

Šajā grūtajā laikā Melisa guva cerību negaidītā veidā. Piemēram, kad Eivisa noslēpās mājā un atteicās doties prom, jo negribēja pamest Džoisas jaunkundzi, vecāka gadagājuma iedzīvotāju, ar kuru viņa bija iedraudzējusies, vai kad Amanda pastāstīja, ka Brigss esot pamodies sešos no rīta un jautājis: "Vai mēs dosimies pie Melisas? Ko šodien darīsim?"

Piedzīvotais Melisai vēl vairāk apliecināja, ka mājokļa piedāvāšana ceļotājiem ir bijis pareizais lēmums.

"Šokējoši, ka kāds, kurš nemaz nav no šejienes, ir tik ļoti iemīļojis mūsu kopienu," viņa pauž. "Pavisam īsā laikā viņi kļuva par mūsu ģimenes locekļiem."